LAT

VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

Krimūnu pagasts atrodas Latvijas lejas daļā – Zemgalē, Dobeles novadā. Tas robežojas ar Dobeles pilsētu, Bērzes, Auru, Tērvetes, Zaļenieku un Glūdas pagastiem. Pagasts atrodas 72 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Krimūnu pagasta teritorijā plūst četras upes – Bērze, Auce, Ālave, Tērvete un Eglonas strauts.

Krimūnu pagasta kopējā platība ir 70,7 km2.

Iedzīvotāju skaits uz 2021. gada 1. janvāri – 1104.

Pagastā ir trīs ciemati – Akācijas, Krimūnas un Ceriņi.

Pagastam ir savs ģerbonis un karogs. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 2000. gada 10. oktobrī apstiprināja Krimūnu pagasta ģērboni. 2006. gadā martā par godu pagasta 35 gadu jubilejai izgatavo Krimūnu karogu. 

1971. gada 16. martā, Dobeles rajonā tiek izveidots Krimūnu ciems tādās robežās, kādās tās ir tagad.

2009. gada jūlijā Krimūnu pagasts iekļaujas Dobeles novadā.

VĒSTURE
Krimūnu pagasta teritorijas veidošanās process ir bijis ilglaicīgs un sarežgīts. Par Krimūnu pagasta senvēsturi liecina arheoloģiskie atradumi Audzu muižā (Neu Friedrihshofa), “Sāvaiņu” mājās. Audzu muižā padomju laikos atradās kolhoza kantoris, bet vēlāk Akāciju klubs. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās Audzu muiža piedzīvoja ugunsgrēku un uz šodienu ir palikušas tikai drupas. Saglabājusies ir klēts un kalpu māja. Šobrīd privātīpašums.

1437. gads – ap šo laiku ir pirmās un vecākās ziņas no lēņu rakstiem par Krimūnu pagastu, konkrēti par Bīlastu muižu (Behrsemunde). 

Bīlastu muiža atrodas Dobeles tuvumā pie Bērzes upes. Šī ir mazākā no Dobeles novada muižām. Mūsdienās saglabājusies klēts, kūts un pagrabs. Muižas parkā aug lepnākais no Krimūnu pagasta dižkokiem – Bīlastu ozols. Tā augstums ir 18 m, apkārtmērs 4,11 m, vecums apmēram 160 gadi. Pati iespaidīgākā ir koka vainaga projekcija – 680 m². Tik varena zaru vainagojuma nav nevienam citam ozolam Latvijā. Koku dažkārt sauc par Aires ozolu, par godu ģenerālim Airem. Viņa īpašumā muižiņa bijusi pēc Brīvības cīņām.

Krimūnu pagasta teritorijā atradusies arī Lipstu muiža (Klein Friedrichshof) , kurā bijusi linu austuve, sudmalas, krogs un Glūdas dzertuve (Schenke). Pie Audzu un Lipstumuižām ir bijušas atvērtas arī skolas. 

Krimūnas kā apdzīvota vieta sāka attīstīties XIX gs. beigās, kad Jelgavas dzelzceļa sabiedrība uzsāka Jelgavas – Mažeiķi dzelzceļa būvi (1872), izveidojot 4 stacijas, t.sk.,Krimūnu staciju (Friedrichshof). Līdz 1927. gadam, tā bija Dobelei tuvāk esošā stacija.

Krimūnu stacija tai laikā ir liela un plaša, tur ir gan restorāns, gan grāmatu veikals.Tajā atradās pasts un telefonu centrāle. Krimūnu stacijas ēka uz doto brīdi pieder VAS Latvijas dzelzceļš.

Satiksmi XIX gs. beigās un XX gs. sākumā uzturēja īpašos slēgtos zirgu vilkmes ratos -diližansā ar fūrmaņiem. Vēlāk no Dobeles uz Krimūnām sāka kursēt arī otrs transporta līdzeklis – Ramsiņa autobuss.

Gadsimta beigās pieaug sabiedrības kulturālās intereses, vēlme izkopt tautas apziņu. Sāk dibināt dažādas biedrības, arī Lipstu dziedāšanas biedrību (1892). Audzu muižā nodibina apdrošināšanas biedrību (1887) ugunsgrēka gadījumiem.

“Noru” mājās atver pirmo skolu (1908), kurā darbojas skolotājs Ozols.

Nodibina Krimūnu piensaimnieku sabiedrību (1911), kurā ir 80 biedri. Darbu uzsāka jaunā pienotava.

Krimūnu pienotava ražoja ļoti labu sviestu eksportam. Paplašinot pienotavu (1930), tajā izbūvēja siera cehu un siera pagrabu. Krimūnu pienotava ir centrs, ap kuru koncentrējusies arī pagasta sabiedriskā un kultūras dzīve. Pienotavas zālē notika sabiedrisko organizāciju sapulces un sarīkojumi.

Notika arī aktīva kultūras dzīve – otrajā stāvā atradās zāle ar skatuvi, kur darbojās arī teātra pulciņš. Tajā par režisoru strādājis arī Pēteris Lūcis. Turpat atradusies bibliotēka ar 1200 sējumiem, kuru uzturējusi bibliotēkas biedrība ar 50 biedriem.

Rosība uzņēmējdarbībā uzplaukst Latvijas brīvvalsts laikā, kad “Asteru” mājās savu privātaptieku (1921) atver Lukāss Jānis.

Krimūnās darbojas Kronberga aptieka (1922), Makara koloniālpreču tirgotava un Kazenieka tējnīca. Nodibinās Krimūnu Krājaizdevumu sabiedrība (1924) un Krimūnu meliorācijas sabiedrība (1925).

“Briukšķu” māju saimnieki bija izveidojuši ķieģeļu cepli un nodarbojušies ar augļkoku audzēšanu.

Otrā pasaules kara laikā Glūdā atradies sanitāro lidmašīnu lidlauks un Glūdas baznīcā ierīkoja hospitāli, kurā par palīgiem ņema apkārtējo māju iedzīvotājus. Pēc kara (1950) Glūdas baznīcu izdemolē, tajā ierīko traktoru un minerālmēslu novietni. Baznīca atrodas pie autoceļa Jelgava–Auce.